Koku ciršana pēc sentēvu paražām

Secinājums pēc labi pavadītām darba dienām dziļi mežos uz savas ādas pārbaudot, kā mūsu senči gādāja kokmateriālus:

Ja tev pie rokas ir cirvis un divrocis (vai vienrocis) un kaut vai arī, ja tev ir motorzāģis, bet tu negribi, lai tas piekliedz tavas ausis un pieelpo tavas un meža plaušas, vai arī tu kā īsts vīrs nejūties cienīgs izmantot tādu dzīvi atvieglojošu darbarīku kā motorzāģis, tad:

Koku var nocirst 7 minūtēs.

Pārzāģēt koku resgalī (30 cm diametrā) divatā var 2 minūtēs.

Ja darbojies viens, tad, sākot ar sniega atrakšanu no koka un beidzot ar zaru vilkšanu uz ugunskuru un baļķu sagarumošanu, vienam kokam, kas audzis 60-80 gadu, tu velti 45 minūtes. Sirdī rodas sajūta, ka tas ir laiks, kas paredzēts tam, lai katram kokam paspētu atdot savu cieņu pret to. Ar katru nocirsto koku jūti, ka paliec stiprāks un liekas, ka it kā katrs nocirstais koks tev atdod to spēku, ar kuru tas spēja izaugt tik varens un skaists. 7 dienās var sagatavot visu nepieciešamo kokmateriālu, lai pats saviem spēkiem tiktu pie nelielas mājas.

Te kāda cirtēja (Māra) secinājumi:

Viena koku ciršana un zāģēšana ir pie Jēkaba notikusi! IZDEVUSIES PILNĪBĀ !!!

Man bija tas prieks – gan cirst, gan zāģēt, gan atzarot, gan garumot un sakopt zarus!

Ko teikšu pēc eksperimenta (mana pieredze līdz šim – esmu ar pārinieku pērnā ziemā 8 ha nogāzis, sastrādājis, pārdevis daļu, bet no atlikuma pirti un māju, kā arī mēbeles taisu … pamazām)!

Mani vērojumi:

1) summāri: laiks, ko patērē pildot motorzāģus mežā, ASINOT un pieLABOJOT motor-ZĀĢUS ir krietni ilgāks un stresaināks, bet pie labiem – asiem rokas instrumentiem, kādi bija Jēkabam – bija sajūta, ka kopumā iet raitāk, ātrāk un vēl … mēs taisījām izlases cirti, nevis pļāvām no vienas malas kailcirti. Tā kā bija ar galvu jādraudzējās … un gāzēj-vēji jāvēro arī!

2) gāžot – izrakām līdz zemei sniegā bedri tā, lai var atvēzēties ar garkāta šaurasmens cirvi – slīpo aizcirtni nošķeļot un … sēžot pat uz sniega apmales ar smago plēšamo cirvi horizontālo dziļumu varēja pat izkapāt. Ar divroci varēja gan uz apmales sēžot, gan uz ceļiem tupot … varbūt arī neērti nolokoties varēja … ar raitiem zāģa – visa garuma vilcieniem – MIERĪGI un ātri laikā (Jēkabs uzņēma vidējo laiku uz koka diametru – viņam skaitļi būs par to!) tas koks ir līdz “ēņgei” pušu (dažus sausos malkas kokus – aiz gara laika – foto/video seansos – ātri nocirtu ar cirvi uz apli kā “aszobu bebrs graužot” un … ar roku spiesti tie krita pareizā virzienā) un noslēgumā tikai naski no bedres jāizraušās, lai negūtu kritošā koka rezgaļa atsitienu.

3) dienā – ņemot vēra FOTO/FILMĒŠANU & ĒŠANU – PIEVeicām, pilnībā apstrādājot, 7 vidēja resnuma (25 – 45 cm diametrā) egles/priedes, kuras tikai jāaizvelk un zaru kaudzes jāsadedzina un … vakarā pirtī konstatējām – KA NESĀP NEVIENS MUSKULIS un NOGURUMA NAV, bet ir atslābinošs gandarījums un … arī ausis dzirdīgas – ne MotorZāģa apdulinātas …

4) vienvārdsakot – pilnībā izdevies eksperiments – ir viegli, mierīgi un ātri kokus ar rokas instrumentiem gāzt un sagatavot … un tas kaifs atzarot ar garkāta cirvi – ar vienu vēzienu 3-5 cm zars palēktdamies aiziet – pie paša stumbra, bet ja vēlies pilnīgi gludu virsmu, lai ar slīmestu varētu viegli apstrādāt – aizcērt no otras puses un tad viegli gar stumbru pretīm noslidina cirveli … .

Advertisements

~ by divrocis uz 18/02/2011.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

 
%d bloggers like this: